Tagad ir viegli sekot šim nemirstīgā Minhauzena – nepārspējama drosminieka, jokdara un dzīves pazinēja – padomam.

Man likās, ka šķirbiņa starp zobiem piešķīra Allai Pugačovai īpašu pievilcību. Bet nabaga Alla visticamāk domāja savādāk,jo pie pirmās izdevības izveidoja sev zobus kā Reigana sievai. Iespējams, ka pat panākumus uz skatuves viņa guva tāpēc, lai pārvarētu rudās dumiķes ar bezformāta smaidu kompleksu. Par to ir jāaprunājas ar dakteri Orlovu.

Zobi var sabojāt dzīvi pat labiem cilvēkiem. Un tas nav saistīts ar sāpēm, kas neļauj aizmigt: šķībs smaids, kas radies vecāku vai ārstu neuzmanības dēļ, kā arī pateicoties vectēva gēniem, ne tikai atņem cilvēkam veiksmi dzīvē, bet arī vienkāršu ģimenes laimi. Atceros, atceros, kā pašas māsa tiranizēja mani ar frāzi: “Tavi zobi ir kā nekārtīga saimnieka sēta!” Atstarpi starp priekšzobiem es mēdzu aizlīmēt ar baltmaizes mīkstumu un spogulī cenots skatīties no tāluma...

Man paviecās divkārtīgi: vispirms standarta iezīmes mans smaids ieguva pats no sevis, un pēc tam es satiku dakteri Orlovu. Natālija joko, ka daba viņas radīšanas laikā ir atpūtusies, neiedodot viņai sava tēva – mākslinieka un skulptora  - spējas. Bet, man šķiet, ka tā drīzāk ir koķetēšana ar sevi, jo dr. Orlova veido nevis bezdvēseliskus pieminekļus, bet gan dzīvus cilvēkus. Viņas aicinājums ir kosmētiskā stomatoloģija.

Tā vien gribas pārfrāzēt – nevis kosmētiskā, bet gan kosmiskā. Viņa balstās uz pēdējās desmitgades izgudrojumiem, kas devuši pasaulei gaismas cietējošos polimērus, stikla šķiedru, lāzera un ultraskaņas tehnoloģijas. Lai no šī kosmosa radītu prieka un nebeidzamu smaidu avotu, vajag tikai tādu sīkumu: labu sirdi, precīzu acumēru un skulptora – miniatūrista rokas, kas ar ādu jūt katru virsmas milimetru.

Acīmredzot, vēlme radīt Natālijai ir piemitusi vienmēr. Tieši tā lika viņai Medicīnas akadēmijas Ārstniecības fakultāti nomainīt pret Stomatoloģijas fakultāti. Un, lai gan pirmie prakses gadi pagāja mēģinot uzvarēt cilvēku “vātis”, iemācoties niansēti atšķirt katra personības īpatnības, tikšanos ar savu likteni N. Orlova garām nepalaida. Liktenis pie viņas ieradās kolēģa veidolā, kurš Rīgā viens no pirmajiem ieviesa gaismas restaurācijas (heliorestaurācijas) metodi, kuras izgudrotājs ir poltaviešu profesors Sergejs Radlinskijs. Neatlaidīgo mācīšanos Natālija turpināja daudzos kursos Rīgā, Poltavā un citās pilsētās, kur pilnveidoja savu meistarību un pamazām kļuva par sava amata lietpratēju. Izveidojusies pārliecība nostiprinājās pēc bērnu piedzimšanas: Natālija saprata, ka sievietei jau no dabas ir dots radīt un rotāt. Un tam viņa velta arvien vairāk laika.

Galvenais – lai kostīms labi piegulētu.

Gaismas restaurācija kā viens no kosmētiskās stomatoloģijas virzieniem ir radīta, lai palīdzētu dabai atbrīvoties no nejaušām kļūdām vai laika ietekmes. Pat ideāli veseli zobi ar laiku izliecas, zaudē šķautņu asumu, maina krāsu. Agrākā mehānistiskā pieeja stomatoloģijai lika dakteriem nežēlīgi apslīpēt zobus pirms protezēšanas vai liekot plombas, lai tas viss turētos. Heliorestaurācija balstās uz adgēziju (pielipšanu). Jaunie gaismas cietējošie materiāli “pielīp” pie zobu virsmas, saglabājot dzīvo matēriju un it kā ietērpjot to jaunā kostīmā. Šī kostīma veidošana balstās uz 4 principiem:

1.      FORMA.

Labs ārsts, neatkarīgi no tā, vai viņš nodarbojas ar restaurāciju vai jebkuriem citiem protezēšanas veidiem, veidošanas procesā mēģina atkārtot pacienta individuālo zobu formu. Vai zobi ir plakani vai izliekti, ar taisnām malām vai noapaļoti, ar laiku uz emaljas var parādīties plaisas un asumi, kurus par neesošiem uzreiz var padarīt māksla. Pastāv zobu rindas zelta proporcija: priekšējie zobi ir mazāki un īsāki. Katra zoba platums un garums tiek mērīts ar cirkuli un aprēķināts pēc  katram pacientam individuālas formulas. Smaids tiek “projektēts” apspriežoties ar pacientu un pēc tam rūpīgi tiek veidots ar juveliera darba metodēm vairākas stundas.

2.      KRĀSA.

Kādam daba zobiem dod pērļu spīdumu, citam – ziloņkaula toni. Caurmērā balināti zobi krīt acīs un rada mākslīguma izjūtu, bet ir iespējamas pārdomātas krāsas izmaiņas. Un tad, cilvēkam smaidot, seja staro. Dr. Orlova domā, ka smaids – tas ir tikai saskarsmes instruments. Sarunu biedram ir jāpievērš uzmanība mūsu vārdiem, nevis zobiem.

3.      DZIDRUMS.

Jauniem zobiem griezējdaļa ir šaura, dzidra, līdzena. Gaismas cietējošie materiāli ļauj šo stāvokli atjaunot. Zobu apvalka virsējais slānis veidojas no bezkrāsaina materiāla, kurš apņem zobiņu no priekšpuses un aiziet uz aizmugures virsmu. Tādā veidā apģērbs ne tikai rotā, bet arī aizsargā zobu no visām pusēm.

4. VIRSMAS MIKRORELJEFS.

Zoba dabīgajai virsmai ir rievas un pauguri  un “restaurātors” to izveido no jauna ar saviem kosmiskajiem materiāliem. Ietērpts heliokostīmā, pacienta smaids iegūst pirmreizīgumu. Bet, ja ņem vērā, ka pirms heliorestaurācijas notiek arī rūpīga ārstēšana, un daļēji šī jaunā metode ir ērta un estētiska alternatīva protezēšanai, tad loģiski, ka tās popularitāte aug.

Zobi un Maslova piramīda.

Mīts par Holivudas smaidu pirmām kārtām liek cilvēkiem tērēt naudu savai ārējai fasādei. N. Orlova uzskata, ka patiesībā stomatoloģisko pakalpojumu izmantošanai ir jābalstās uz Maslova piramīdu. Kāds gan tur sakars ar cilvēka vajadzību piramīdu, kuru zina ikviens uzņēmējs?

“Piramīdas pamatā atrodas vajadzība pēc ēdiena un drošības, bet pašrealizācija atrodas pašā augšā,” atgādina Natālija. “Nav nepieciešams radīt Holivudas smaidu, ja cilvēks ir zaudējis aizmugurējos zobus. Vispirms vajag paēst, un pēc tam smaidīt. Ja darīs otrādi, tad Holivudas skaistums ļoti ātri tiks sabojāts vai izzudīs.”

Protams, šāda pieeja viņas specialitātē ir pretrunā ar biznesa principiem. Jo mūsdienās taču jebkuras darbības pamatā ir vēlme nopelnīt naudu. Tas nozīmē,ka naudas dēļ dakterim – restauratoram nevajadzētu pieminēt Maslova piramīdu. Un mūsu tirgū vispār – daudz izdevīgāk ir apslīpēt zobus un visiem pēc kārtas likt metālkeramiku. Rietumos ir tieši tāda pieeja: minimālā laika periodā ārsts sapelna maksimālo naudas summu un nodod darbu zobu tehniķiem. Praktizējot pilsētas centrā, Orlova var spriest par Rietumu kolēģu kvalifikāciju: pie dakteres vēršas viņu zviedru, vācu, somu, holandiešu pacienti. Izlutināta ar apdrošināto medicīnu, kas dāsni apmaksā protezēšanu, Vecā pasaule īpaši nesatraucas par stomatoloģijas kvalitāti un ilgstamību. Bet Natālija uzskata, ka zobi ir jāārstē vienu reizi un uz visu mūžu. Kā minimums, heliomateriālu garantijas termiņš – 10 – 15 gadi. Tāpēc savu klīniku komandām viņa izvēlas speciālistus, kuros apvienojas cilvēcība un spēja virtuozi apieties ar amata rīkiem. Viņa neslēpj, ka tas ir grūti. Ja ārsts nemīl cilvēkus, viņu nevarēs piespiest tērēt garas stundas, skaidrojot zobu aprūpes noteikumus. Bet Geliodentā un Dental Estētikā savādāk nevar. Ne sirdsapziņa, ne tehnika neļauj.

Par gurķu sālīšanas lietderību.

Ne jau nejauši Natālija Orlova ķērās pie revolucionārās heliorestaurācijas metodes. Viņu vispār vilina viss jaunais un mūsdienīgais. Tieši tāpēc viņa iegādājās stomatoloģiskās iekārtas ar videokamerām. Tagad katra pacienta slimības vēsture tiek atspoguļota ne tikai medicīniskajā kartiņā, bet arī datorā. Ārstēšanas rezultātus pēc vēlēšanās var aplūkot lielajā ekrānā. Tas liek ārstiem būt ļoti pārliecinošiem: vismazāko brāķi viņu darbā redzēs ne tikai klīnikas vadītāja un kolēģi, bet arī pacients!

Klīnikas noteikumi nosaka pacienta vizīti pie ārsta gadu pēc ārstēšanas. Kā likums, tā ir laipnības vizīte: ja pēdējās tikšanās laikā dakteris pacientu ir pareizi motivējis, ar viņa zobiem nekas slikts nenotiks. Par motivāciju N. Orlova var stāstīt stundām, skaidri apzinoties, ka viņa dara sabiedrisku darbu, kuru attistītās valstīs veic valsts. Godīgi sakot, es neticu, ka kāda valsts mācētu tik pilnvērtīgi izskaidrot zobu kopšanas jēgu.

Grūtniecēm ir jābūt pa nedēļām sastādītai fluora profilakses programmai, kas palīdzētu augošajam mazulim veidot spēcīgus zobu aizmetņus.

Jaunām sievietēm – skaidrot, ka zoba priekšējās virsmas biezums ir 2 mm, bet sānu – tikai 0.3 – 0.5 mm, līdzīgi kā viduklī. Un, ja netiek tīrītas spraugas starp zobiem ar zobu diegu, tad “viduklītis” var sabojāties.

Vīriešiem der pastāstīt: izmantojot zobu bakstāmos, viņi ēdiena atliekas iedzen zobu smaganu kabatiņās, tādā veidā veicinot parodontīta attīstību. Lai ap 50 gadu vecumu uz galdiņa nebūtu jāliek zobu protēze, zobu tīrīšanai ir jāizmanto diegs vai turētājs, kurā zobu diegs ir iestiprināts..

Mājsaimnieces pārliecina analoģija ar gurķu sālīšanu. Ja sālījums ir pagatavots pareizi, gurķīši ir stipri un kraukšķīgi. Pielieciet šādu gurķīti zupai – un tas kļūs mīksts. Siekalas, kas ir bagātas ar minerāliem, palīdz zobiem saglabāt stiprumu. Trūkstot minerāliem, zobi tos sāk atdot organismam, līdzīgi kā gurķi zupai. Tas nozīmē, ka kariesa profilaksei ir jāpievērš uzmanība diētai un zobiem jāpalīdz ar fluoru. Bērniem līdz 14 gadu vecumam der tabletes, pieaugušajiem – skalošana un zobu tīrīšana ar fluoru saturošiem preparātiem katru dienu. Un tomēr: ārsta laiks maksā naudu, bet motivējoša programma nemaksā neko. “Var teikt, ka arī mīlestība neko nemaksā,” ir pārliecināta N. Orlova. “Tā vai nu ir, vai arī nav! Tikai mīlot savu darbu un pacientus, cilvēkiem var stāstīt par profilaksi. Pie tam stāstīt tā, lai iegūtās zināšanas pārvērstos reālā darbībā, ko cilvēks pieņemtu kā daļu no savas personības. Deficīts pārbauda speciālista būtību. Zinot, ka pacientu pieraksts ir divus mēnešus uz priekšu, ir jāturpina darīt labu cilvēkiem, nevis taisīt naudu sev.”

Tas nozīmē – pirmajiem pirkt un izmēģināt jaunos materiālus un tehnoloģijas, lai gan to nav iespējams iekļaut rēķinā. Attīstīt kosmētisko stomatoloģiju standarta protezēšanas vietā. Saglabāt zobus dzīvus, izdomājot piemērotas pieejas ārstēšanai un protezēšanai. Kad cilvēce iemācīsies zobus izaudzēt no stumbra šūnām, N. Orlova pamēģinās arī to.

Natālija atzīst, ka klasiskajā stomatoloģijā šāda pieeja ir neienesīga. Bet viņas klīnikās – ekskluzīvā stomatoloģija atmaksājas uz tā rēķina, ka pateicīgie pacienti rekomendē viņu saviem paziņām, draugiem un radiem.