Latvijā ir stomatologi, kuri savu darbu pacientiem ar prieku rāda desmit reižu lielā palielinājumā uz monitora ekrāna. Viņu arsenālā ietilpst – dators, videoieraksts, mūsdienu tehnoloģijas un materiāli un, protams, aizraušanās ar savu profesiju. Tā ir klīniku “Geliodenta”  un “Dental Estetika” firmas zīme.

Irina Golubeva: “Mēs atgriežam sejās smaidu!” 

Jau no astoņu gadu vecuma Irina sapņoja par stomatologa profesiju. Tāpēc viņa lieliski saprotas ar bērniem, kuriem viņas kabineta apmeklējums kļūst par aizraujošu piedzīvojumu. Viņa ar mazuļiem izspēlē zooloģisko dārzu, stomatoloģiskās iekārtas pārvēršot ziloņos un žirafēs. Burvju gaismiņas ielido bērna mutītē, un pēkšņi uz lielā ekrāna viņš redz savu smaidu, stipru un veselu zobu rindas vai ļauno ienaidnieku – melno kariesu, kuru bezbailīgās gaismiņas kopā ar kamenēm un ziloņiem par prieku visiem aizdzīs prom.

Reizēm vecāki ar negatīvu iepriekšējo pieredzi baidās no zobārsta un kautrīgi jautā:”Vai var neurbt?” “Var!” atbild daktere Irina, un bojāto zoba daļiņu izņem ar speciālu instrumentu, bet pēc tam caurumu aizpilda ar materiālu, kas satur fluoru. Šo materiālu izgudroja Āfrikas valstu iedzīvotājiem, kur medicīnas līmenis ir zems – šādu plombu var ievietot kā plastalīnu – ar pirkstu. Bērniem tas ir ideāls pagaidu problēmas risinājums.

“Pirmajā vizītē ar bērnu ir svarīgi nodibināt abpusējas uzticēšanās pilnas attiecības, lai viņš neizjustu diskomfortu par to, ka kāds ielaužas viņa personīgajā telpā,” komentē daktere Irina. “Reizēm bērniem labāk ir neaiztikt nelielos kariozos laukumus.” Dažu mēnešu laikā bērni progresē tik daudz, ka ļauj arī paurbt un var paciest dūrienu, kā arī ar prieku nāk parunāties ar dakteri un saņemt kārtējo dāvaniņu. Mainoties piena zobiem, reizēm vispār nekas nav jādara. Tiesa, tad ir nepieciešams aizsargāt “sešiniekus”. Uz izšķīlušajamies patstāvīgajiem zobiņiem ir jāuzliek silanti, kas aizsargā emalju no bojājumiem un infekcijas iekļūšanas.

Obligāti ir jākontrolē silantu stāvoklis, un tie ir jāatjauno. Tas ir tāpēc, ka labāk ir neiztīrīt silantu, nekā līdz galam neiztīrīt zobus. Bērniem līdz 14 gadu vecumam noteikti ir jālieto fluors gan ārīgi, gan iekšķīgi. Fluoru saturošās tabletes vislabāk ir sūkāt, lai siekalas pievilktos ar fluoru un pēc tam barotu zobus.

Pie Irinas Golubevas mazuļi iet kā uz svētkiem, jo pat plombas izgatavošanu var pārvērst teātrī: izveidot no zobiņa kārtainu, dažādu krāsu “tortīti” no sešu toņu gaismas cietējoša materiāla. Viņas jaunie pacienti zobārsta apmeklējumu uztver kā vizīti pie friziera. Būt veseliem viņiem ir norma.

Dakteri Irinu ciena arī pieaugušie. Īpaši tie, kuri vēlas mirdzoši baltus zobus. Ko tikai agrāk nemēdza darīt, lai sasniegtu šo mērķi! Dakteres Irinas Golubevas izveidotās jaunās balināšanas metodes dod vēlamo rezultātu, iztiekot bez trūkumiem. Tam tiek izmantots gēls ar ūdeņraža pārskābi, kurš iekļūst zobā un, sadaloties ūdenī un aktīvajā skābeklī, izvada ārā pigmentu. Zobu matērija netiek traumēta.

“Pats sliktākais, kas šajā gadījumā var būt – tas ir efekta trūkums. Lai saprastu, cik izteikta būs balināšana, mēs veicam testu uz viena zoba – parasti uz tāda, kurš ir mazāk redzams smaidot, un tikai pēc tam plānojam pārējo zobu balināšanu.  Metodes popularitāte aug: mēdz būt 4 pacienti vienā maiņā, pie tam zobu krāsa vienlīdz daudz uztrauc kā vīriešus, tā sievietes. Ir arī pārspīlējumi: nākas no procedūras atrunāt cilvēkus ar baltiem zobiem, kuri nesaprotamu iemeslu dēļ satraucas, ka viņu smaids nav pietiekami žilbinošs. Manā skalā ir 16 krāsas, pats smagākais gadījums, t.s., tetraciklie zobi, ar tumšu dentīnu – to balināšana var prasīt pat pusgadu.”

Geliodentā un Dental Estetikā pacients tādām kosmētiskajām procedūrām kā balināšana vai restaurācija vienmēr tiek gatavots. Tā kā zobā ir jāiekļūst skābeklim, nevis pārskābei, tad nepieciešams, lai zobos nebūtu plaisas, šķirbas vai pat aizdomas par nekvalitatīvu plombu. Ja ir problēmas ar smaganām, tad pirms tam ir jāārstējas pie higienista. Pēc tam pēc 3 – 6 dienām jau var veikt balināšanu. Balināšana reizēm kalpo kā sagatavošanas etaps pirms restaurācijas – lai tumšās zoba daļas nebojātu efektu.

“Balināšana un restaurācija ļauj izskatīties jaunākiem. Smēķētājus un kafijomānus pirms tam jānosūta pie higienista – noņemt virsmas pigmentus. Uz mūsu klīnikām nāk pēc skaistuma un veselības. Reizēm pirmreizējie pacienti neprot smaidīt, kautrējas. Mēs atgriežam viņu sejās smaidus!”

 Tatjana Bodnare: “Pacienta draugs – mans draugs!”

Pirmajā tikšanās reizē daži pacienti Tatjanai aizdomīgi jautājot: “Jūs esat tik jauna daktere – vai diploms Jums ir?” Neuzticēšanos nomaina lielas simpātijas brīdī, kad bojājumus nomaina skaistums. Un tā kā pēc ārstēšanas viennozīmīgi nav nepieciešamas atkārtotas manipulācijas, tad pacienti pie dakteres Bodnares atgriežas kopā ar saviem paziņām un draugiem. Savus paziņas un draugus Tatjana jau sen ir izārstējusi, un viņu acīs ieguvusi nebeidzamu cieņu. Jo viņa taču ir ne tikai ārsts ar zelta rokām, bet arī psiholoģe un analītiķe.

“90% cilvēku pēc inerces baidās no stomatologa. Katram ir jāatrod pieeja, lai pacienti nāktu pie mums kā uz mājām. Es skaidroju pacientam situāciju: kas var sākt sāpēt tuvākajā laikā, kas var pagaidīt, un mēs kopīgi sastādām ārstēšanas plānu. Es novērtēju riska zonas, ārstēju tās, bet estētika (kosmētika) var pagaidīt. Varu veikt ārstēšanas auditu (ir pacienti – pārceļotāji, kuri nevar atrast savu zobārstu). Pēc zobu stāvokļa uzreiz varu pateikt, kas jādara, lai izlabotu kļūdas. Bet es vienmēr atceros par koleģialitāti.”

Paņēmusi darbā nelielu pārtraukumu saistībā ar bērna piedzimšanu, Tatjana atgriezās klīnikā – bez darba un kolektīva viņai ir garlaicīgi. Pie tam ir jāseko līdzi jaunumiem profesionālajos žurnālos. Kanālu ārstēšana, plombēšana, ķirurģija, jaunie preparāti – viņu interesē viss. Lai saglabātu pacientu uzticību, ir jāspodrina ne tikai atsevišķu speciālistu, bet visas klīnikas vārds kopumā. Jau kādu laiku tas ir dakteres Tatjanas uzdevums, jo viņa Geliodentā un Dental Estetikā ir uzņēmusies medicīniskās puses pārvaldi.

Dakteres Tatjanas Bodnares slava sniedzas arī aiz Latvijas robežām. Norvēģi un kanādieši speciāli brauc šurp, tādējādi izvēloties veselību, nevis iespēju ar apdrošināšanu apmaksāt ne īpaši kvalitatīvu ārstēšanu. Viņi pierakstās dažus mēnešus iepriekš, jo visus tuvākos datumus parasti okupē rīdzenieki..

Spēka un skaistuma noslēpums.

Rīgā pagaidām ir maz klīniku, kur, sēžot zobārsta krēslā, var sīki uzzināt personīgo slimību vēsturi, tā paša monitora ekrānā skatīties kino vai vienkārši atslēgties pēc grūtas dienas, kamēr dakteris uzbur kārtējo šedevru. Klīniku Geliodenta un Dental Estetika vadītāja Natālija Orlova uzskata, ka datorizēta zobu ārstēšanas iekārta ar videokameru nav ne iegriba, ne greznība. Kamera palīdz plānot ārstēšanu un kalpo kā motivējošs faktors: atliek tikai cilvēkam parādīt viņa zobakmeni, lai viņš tūlīt piekristu doties pie higienista. Aija Ezīte – rūpīga, centīga, viņa visu dara tā, it kā “darītu pati sev”.

Videoieraksts pacientam parāda ārstēšanas sākuma un beigu stadijas. Tas ir tik pārliecinoši, ka N. Orlovas klīnikās ārstējas pat veselas ģimenes. Protams, viņus piesaista ne tikai tehnika un dakteru meistarība – svarīga ir arī darbinieku izveidotā atmosfēra. Ārstiem palīdz rūpīgi asistenti, kas spēj lasīt dakteru domas un paredzēt pacientu vēlmes. Piemēram, par Mariju Reutu runā kā par savstarpējās sapratnes čempioni. Viņas palīdzība dakterim ļauj koncentrēt visu uzmanību uz veicamo ārstniecisko manipulāciju. Katram ārstam ir savs stils, tāpēc liela nozīme ir asistenta intuīcijai. Pēc tam pacienti nodod sveicienus “uzmanīgajai Marijai”.

Larisa Novikova darbu sāka kā administratore, bet viņai tik ļoti iepatikās stomatoloģija, ka, kolēģu pamudināta, viņa aizgāja mācīties uz asistentu skolu un pēc tam uz medicīnas institūtu.

“Mūsdienās neviens pacientam nespiež ciest diskomfortu,” atgādina Larisa. “Pacietība ir būtiska – cilvēki uz pieņemšanu atnāk noguruši , reizēm ir kaprīzi. Asistenta loma – kontaktēties ar pacientu un atbalstīt dakteri. Vienmuļības šajā darbā nav – cilvēki un viņu problēmas ir ļoti dažādas. Asistents dakterim palīdz gluži kā neredzama feja. Ārsts man uzticas, es zinu, kas viņam vajadzīgs. Bez vārdiem. Asistents sagatavo pacientu, distance starp viņiem ir mazāka. Viņš krēslā veido komforta zonu.”

Mūsdienu stomatoloģijai piemīt daudzi patīkami aspekti: saskarsme ar cilvēkiem, piedalīšanās procesā, īpaši, kad palīdzi pacientam atbrīvoties no sāpēm. Silda padarīta darba sajūta, kas atnes cilvēkam prieku. Komandas garu uztur psihologs, geštaltterapeits Arturs Dombrovskis, kurš “studentiem” palīdz pilnveidot saskarsmes ar klientiem iemaņas. Arī komunikācijas prasmes ir jātrenē!

Natālija Orlova uzsver sava skolotāja, ukraiņu heliorestaurācijas skolas dibinātāja Sergeja Radlinska vērtības: pacienta stomatoloģiskā veselība –tas nozīmē saglabāt dzīvus visus zobus. Kad zobs ir nedzīvs, tajā nav spiediena sensoru, cilvēks vienkārši var to pārkost: pieauguša vīrieša žoklis var izdarīt spiedienu līdz pat 120 kg. Tāpēc arī ārstēšanas procesā vajadzētu maksimāli sekot dabai.

Atcerieties – žilbinošs smaids - tā ir veselība, labs garastāvoklis, un tas nozīmē – veiksmes ķīla.

Materiāls sagatavots, sadarbojoties ar dakteri Irinu GOLUBEVU.